E-komercija·7. oktobris 2026·6 min lasīšana

E-veikala krājumi, atgriešanas un piegādes izmaksas: kur rodas kļūdas

Īsā atbilde. Krājumos iekļauj preces pirkšanas cenu bez atlaidēm un visas ar pirkumu saistītās papildu izmaksas: ienākošo piegādi, muitu, apdrošināšanu. Izejošā piegāde pircējam krājumos neiet, tā ir pārdošanas izmaksa. Atlikumu drīkst noteikt tikai pēc FIFO vai vidējās svērtās cenas. Gada beigās krājumi jāinventarizē, un nepārdodamās preces jānoraksta līdz neto pārdošanas vērtībai.

Parunāsim par jūsu veikalu →

Kāpēc tieši e-veikalam šeit sanāk problēmas

Parastā veikalā preču plūsma ir vienkārša: prece ienāk, prece aiziet. E-veikalā starp šiem diviem notikumiem ir vēl trīs: prece aizceļo pie pircēja, prece atgriežas atpakaļ, un prece guļ noliktavā, kas var atrasties citā valstī.

Katrs no šiem posmiem rada savu grāmatvedības jautājumu. Un tā kā platforma rāda tikai pārdošanu un izmaksas, nevis krājumu vērtību, problēma parasti atklājas tikai gada pārskata laikā, kad bruto peļņa izskatās neticami laba vai neticami slikta.

Kas iet krājumu vērtībā un kas neiet?

Gada pārskatu likuma 14. panta pirmās daļas 10. punkts nosaka: iegādes izmaksas ir preces pirkšanas cena, atskaitot saņemtās atlaides, kurai pieskaitīti ar pirkumu saistītie papildu izdevumi.

Praksē tas nozīmē šādu dalījumu.

Piegādes izmaksu dalījums ir tas, kur visbiežāk sajūk. Gada pārskatu likuma 42. panta otrā daļa pārdošanas izmaksās iekļauj izmaksas, kas radušās preču pārdošanas, transportēšanas vai uzglabāšanas procesā. Tas ir ceļš pie pircēja, nevis ceļš līdz jums.

Un vēl viens punkts, ko e-veikali regulāri nokavē: ja pircējs maksā par piegādi, tas ir ieņēmums, nevis izmaksu kompensācija. Tas iet neto apgrozījumā, un no tā aprēķina PVN.

Kā noteikt krājumu atlikuma vērtību?

Gada pārskatu likuma 25. pants atļauj divas metodes:

• FIFO, kas pieņem, ka vispirms tiek pārdotas pirmās iegādātās vienības, tāpēc atlikumā paliek visvēlāk iegādātās;
• vidējā svērtā cena, kur katras vienības izmaksas nosaka pēc perioda sākuma atlikuma un perioda laikā iegādāto vienību vidējām svērtajām izmaksām.

Trešās iespējas nav. Metode, kas pieņem, ka vispirms pārdod pēdējās iegādātās preces, Latvijā nav atļauta.

Divi praktiski nosacījumi. Pirmkārt, vienu un to pašu metodi lieto visiem līdzīga veida un lietojuma krājumiem. Nevar vienai preču grupai piemērot FIFO, bet citai līdzīgai grupai vidējo svērto. Otrkārt, izvēlētā metode jāieraksta grāmatvedības politikā, un to nemaina bez pamatojuma.

Kurš variants e-veikalam parasti ir ērtāks? Ja cenas no piegādātāja svārstās un preces ir ar derīguma termiņu, FIFO atbilst reālajai plūsmai. Ja pērkat lielos apjomos un vienādas preces no vairākiem piegādātājiem, vidējā svērtā prasa mazāk uzturēšanas. Abas ir pieņemamas, bet izvēle jāizdara vienreiz un jāievēro.

Kā uzskaitīt atgrieztās preces?

Atgriešana sastāv no trim atsevišķām darbībām, un katru vajag izdarīt.

Pirmkārt, samazina pārdošanu. Izsniedz koriģējošo rēķinu ar atsauci uz sākotnējā rēķina numuru. No 2026. gada noteikumi paredz, ka, ja sākotnējais rēķins bija strukturēts elektroniskais rēķins, arī koriģējošais rēķins sagatavojams tādā pašā formā.

Otrkārt, koriģē PVN. Pārdošanas samazinājums samazina arī aprēķināto PVN tajā periodā, kurā koriģējošais rēķins izsniegts.

Treškārt, atgriež preci krājumos pēc tās reālās vērtības. Šeit ir tā vieta, kur lielākā daļa e-veikalu kļūdās: prece tiek atgriezta sākotnējā pašizmaksā neatkarīgi no stāvokļa. Ja iepakojums ir atvērts, prece ir lietota vai sezona ir beigusies, tās reālā vērtība ir zemāka.

Gada pārskatu likuma 24. pants prasa koriģēt apgrozāmo līdzekļu vērtību, lai bilances datumā tie būtu novērtēti pēc zemākā rādītāja. Bojātas vai novecojušas krājumu vienības novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai, tas ir, cenai, par kādu tās reāli var pārdot, atskaitot pārdošanas izmaksas.

Vēl viens jautājums ir gada nogales pārdošana. Ja decembrī pārdodat apjomīgi un zināt no pieredzes, ka daļa preču atgriezīsies janvārī, piesardzības princips liek to ņemt vērā jau pārskata gadā. Likums prasa ņemt vērā paredzamās riska summas un zaudējumus, kas radušies pārskata gadā, arī tad, ja tie kļuvuši zināmi vēlāk.

Ko darīt ar precēm, kas vairs neiet?

Nepārdodamie krājumi ir divkārša problēma. Tie ir nauda, kas stāv, un tie ir pārvērtēts bilances postenis.

Darbību secība ir šāda:

1. Atlasiet preces, kas nav kustējušās sešus vai divpadsmit mēnešus.
2. Novērtējiet, par kādu cenu tās reāli var pārdot, un atskaitiet pārdošanas izmaksas. Tā ir neto pārdošanas vērtība.
3. Ja tā ir zemāka par uzskaites vērtību, veiciet vērtības samazinājuma korekciju.
4. Dokumentējiet pamatojumu. Nepietiek ar to, ka grāmatvedis zina. Vajag rakstisku novērtējumu, kas paskaidro, kāpēc vērtība samazināta.

Ja apstākļi mainās un vērtības samazināšanai vairs nav pamata, korekciju drīkst pārtraukt. Tas pats 24. pants to pieļauj.

Cik bieži jāveic inventarizācija?

Pārskata gada slēguma inventarizācija ir obligāta. To drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigām vai mēneša laikā pēc tām, pārrēķinot konstatētos atlikumus atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata gada pēdējā dienā.

Noteikumi paredz arī to, kas notiek pēc skaitīšanas. Inventarizācijas sarakstus salīdzina ar grāmatvedības reģistru datiem, un, ja ir starpības, sagatavo salīdzināšanas sarakstus, lai ierakstus varētu precizēt.

Svarīgākais ir tas, ko ar starpību dara tālāk. Starpība nav jānolīdzina, tā ir jāizskaidro. Visbiežākie iemesli e-veikalā ir nenofiksētas atgriešanas, pazudušas sūtījumu vienības, bojātas preces, kas tika izmestas bez dokumenta, un vienkārši kļūdas pasūtījumu komplektēšanā. Katrs no tiem norāda uz konkrētu procesa problēmu, un tieši tur inventarizācijai ir reāla vērtība.

Lielām vienādu preču grupām likums pieļauj izlases metodi, ar nosacījumu, ka rezultāts būtiski neatšķiras no pilnas skaitīšanas.

Kā ir ar noliktavu citā valstī?

Ja izmantojat Amazon FBA vai citu pildījuma pakalpojumu, preces fiziski atrodas ārzemēs, bet juridiski joprojām ir jūsu krājumi. Tās paliek jūsu bilancē, līdz tās ir pārdotas.

Uzskaitei tas nozīmē divas lietas. Pirmkārt, jums jāspēj saņemt no platformas atlikumu datus, ne tikai pārdošanas datus. Otrkārt, preču pārvietošana uz noliktavu citā ES valstī parasti rada PVN reģistrācijas pienākumu tajā valstī, un tas ir jautājums, kas jāatrisina pirms preces tur nonāk, nevis pēc.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai piegādes izmaksas iekļauj preces pašizmaksā?

Ienākošo piegādi no piegādātāja līdz jums iekļauj, jo tā ir ar pirkumu saistīta papildu izmaksa. Izejošo piegādi līdz pircējam neiekļauj, tā ir pārdošanas izmaksa.

Kuras krājumu novērtēšanas metodes Latvijā ir atļautas?

Gada pārskatu likuma 25. pants atļauj vidējo svērto cenu vai FIFO. Vienu metodi lieto visiem līdzīga veida un lietojuma krājumiem.

Kā grāmatot atgrieztu preci e-veikalā?

Izsniedz koriģējošo rēķinu ar atsauci uz sākotnējo rēķinu, koriģē PVN tajā pašā periodā un atgriež preci krājumos pēc tās reālās vērtības, nevis sākotnējās pašizmaksas.

Vai pircēja samaksātā piegāde ir ieņēmums?

Jā. Tā iet neto apgrozījumā, un no tās aprēķina PVN. Tā nav izmaksu kompensācija.

Kad jānoraksta nepārdodamās preces?

Bilances datumā, ja neto pārdošanas vērtība ir zemāka par uzskaites vērtību. Samazinājums jāpamato rakstiski.

Vai preces Amazon noliktavā ir mani krājumi?

Jā, līdz tās ir pārdotas. Fiziskā atrašanās vieta neko nemaina, bet preču pārvietošana uz citu ES valsti var radīt PVN reģistrācijas pienākumu tur.

Viss par e-komercijas grāmatvedību vienuviet →

Raksts ir vispārīga informācija, nevis juridiska vai nodokļu konsultācija. Konkrētajā gadījumā jāņem vērā uzņēmuma apstākļi un grāmatvedības politika.

Avoti

• Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, 14., 24., 25., 41., 42., 43. pants
• Grāmatvedības likums, 16. un 17. pants par inventarizāciju
• MK noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", 25.1, 69., 94., 95. punkts

Māris Nelsons, ACCA (FCCA)

SMAIDA Solutions dibinātājs. 25 gadu pieredze finanšu vadībā banku, fintech un starptautisku grupu vidē.

Publicēts: 2026. gada 7. oktobris.